6 pieejas problēmu risināšanai īpaši nenoteiktās situācijās.

Līderības pētnieki ir atklājuši, ka par izciliem problēmu risinātājiem nepiedzims, par tādiem kļūst.

Vadītāji – izcili problēmu risinātāji attīsta īpaši atvērtu un zinātkāru domāšanas veidu, ievēro sistemātiskumu, lai atrisinātu pat vissarežģītākās problēmas, visneskaidrākajos apstākļos.

6 problēmu risināšanas pieejas, kas viena otru papildina un palīdz rast risinājumus, tās apkopojuši grāmatas “Bulletproof Problem Solving: The One Skill That Changes Everything” autori Ch.Conn & R.McLean.

1.Vienmēr esi zinātkārs par katru problēmas aspektu.

Saskaroties ar radikālām neskaidrībām, atceries un “iedarbini trīsgadnieku”: “Kāpēc tas tā notiek?”

Diemžēl kaut kur starp sākumskolu un valdes sēdēm pārstājam jautāt “kāpēc”.

Bet labāki un daudz radošāki risinājumi rodas tad, ja esam ziņkārīgi ieraudzīt daudz plašākas risinājumu iespējas.

Piemēram.

Lai radītu lielāku interesi risinājumu meklēšanā, ieliec jautājuma zīmi pie savām hipotēzēm vai pirmajiem “nederīgajiem” risinājumiem.

Vai

Sadali komandu divās pretējās grupās, kas iebilst pret sākotnējiem risinājumiem (parasti tie ir tradicionālāki): “Kāpēc šāds risinājums ir labāks? Kāpēc ne tā rīkoties?”

Ir pierādīts, ka labāki rezultāti rodas no neskaidrībām un jautājumu uzdošanas. Ziņkārība ir jaunrades dzinējspēks.

Mums ir jāiemācās justies ērti, izvērtējot varbūtības, lai pieņemtu pareizus lēmumus pat tad, ja šie minējumi ir nepilnīgi.

2.Izturi neskaidrību un paliec pazemīgs.

Problēmu risinātājs… visdrīzāk mēs iztēlojamies meistaru, kurš zina, ko dara, un mērķtiecīgi pievēršas problēmai. Tomēr realitāte ir tāda, ka vislabākajai problēmu risināšanai ir daudz izmēģinājumu un kļūdu.

Reālā pasaule ir ļoti nenoteikta. Ir daudz pierādījumu, ka cilvēkiem nav laba intuīcija. Tāpēc, viena no atslēgām neskaidrā situācijā, ir pazemība, ko Eriks Angners definē kā “izpratni, ka mūsu zināšanas vienmēr ir provizoriskas un nepilnīgas, un tās varētu būt jāpārskata, ņemot vērā jaunus pierādījumus”.

Ir liela nenoteiktība – pārbaudi, vai vari veikt mazas darbības vai iegūt informāciju, lai veidotu risinājumu kopumu.

Perfektas zināšanas ir deficīts, jo īpaši sarežģītu uzņēmējdarbības un sabiedrības problēmu gadījumā.

Savukārt, nepilnību pieņemšana ved pie efektīvākas problēmu risināšanas.

3.Skaties kā spāre – caur daudzām lēcām.

Spārēm ir lielas acis, veidotas no tūkstošiem lēcu un fotoreceptoru.

Noslēpums ir tajā, ka fokuss ir uz āru, kā sākuma punkts, lai būtu plašāks redzējums. Tā ir kā 360⁰ uztvere, lai spētu arī labāk prognozēt.

Piemēram, analizē ne tikai ap sevi, bet runāt ar klientiem, piegādātājiem vai, vēl labāk, ar pārstāvjiem citā, saistītā nozarē.

Jāņem gan vērā, ja lēmumu pieņemšanai ļoti ierobežoti termiņi vai resursi, nāksies sašaurināt aptveramo lauku.

4.Seko esošajai uzvedībai un nenogurstoši eksperimentē.

Citiem vārdiem, vēro, kas notiek pašlaik, nevis, kas bija iespējams vai ir paredzams. Tā ir datu radīšana, nevis iepriekšējo datu meklēšana. Tas prasa nenogurstoši eksperimentēt un domāt kā jaunuzņēmējam – “kļūdies ātri” – Tev ir produkts, Tu to ātri testē un saņem no klienta apstiprinājumu vai noraidījumu.

Ārējo datu neesamība nav trūkums, bet gan priekšrocība. Jo tādi ārējie dati ir pieejami arī taviem konkurentiem. Savi eksperimenti ļauj ģenerēt datus, kas citiem nav pieejami.

5.Izmanto kolektīvo intelektu un pūļa gudrību.

Ir kļūdaini domāt, ka pie Tevis strādā paši labākie un gudrākie. Viņiem nav tur jābūt, ja vari piekļūt viņiem, citā veidā: izsludini balvu par risinājumu vai sūti savu komandu mācīties pie labākajiem (iespējams pat citā nozarē).

Tomēr pūļa gudrības izmantošana prasa laiku, var būt dārga un parādīt konkurentiem, kas jums padomā.

Tādēļ vari sākt ar aicinājumu piedalīties “prāta vētrās”, veidot sacensības risinājumu rašanai.

6.Rādi un saki, lai panāktu rīcību.

Šī arī ir pieeja no bērnības, kad rādi un stāsti, kā konkrētā auditorija ir saistīta ar problēmu. Pēc tam izmanto loģiku un pārliecināšanu, panāc rīcību.

1. Skaidrība par sagaidāmo rīcību – vadošā pārmaiņu ideja.
2. Iepazīstini ar argumentiem emocionāli un racionāli.
3. Parādi, kā vēlamā rīcība sniedz līdzsvaru starp riskiem un ieguvumiem.
4. Turpini.
5. Apraksti bezdarbības riskus (to izmaksas bieži ir lielākas nekā nepilnīgas darbības).

Lai izcili risinātu problēmas, svarīga ne tikai domāšana, bet arī metodes.

Domāšanas veids, kas veicina zinātkāri, pieļauj nepilnības, atalgo daudzšķautņainu skatījumu uz problēmu, rada jaunus datus eksperimentējot un izmantojot kolektīvo inteliģenci, virza uz rīcību, izmantojot rādi–stāsti pieeju, rada radikāli jaunas iespējas augstas nenoteiktības apstākļos.

Protams, šīs pieejas var būt noderīgas dažādos apstākļos, bet lielas nenoteiktības laikā tās ir būtiskas.