Pandēmija maina pasaules nākotni, tā turpina ietekmēt visas jomas gan sociālo, ekonomisko, politisko, gan tehnoloģiju jomu. Vadītāji visos līmeņos saskaras ar pārmaiņām un jaunām situācijām, kas ir katalizators tam, lai adaptētos lomai un apgūtu jaunas prasmes, kompetences, lai vadītu organizācijas cauri nenoteiktībai.

Akadēmiskos žurnālos un koučinga praksē vērotais, ļauj izvirzīt priekšplānā 3 svarīgas izcilu līderu kvalitātes, kas ir ārkārtīgi būtiskas šādā nenoteiktības laikā:

• Veiklība (“agility”) – spēja ātri pielāgoties vai strauji reaģēt uz pārmaiņām.
• Izturība (“resilience”) – spēja tikt galā ar traucējumiem, atgūties un atsākt normālu darbību, neraugoties uz nezināmiem faktoriem.
• Sadarbība (“collaboration”) – mērķtiecīga cilvēku apvienošana organizācijā, lai kopīgi strādātu un sasniegtu biznesa mērķus.

Ar šīm īpašībām un koučinga domāšanas veidu, līderi var būt pārāki pat nenoteiktībā.

ICF Kouču kompetences var būt vērtīgas norādes vai kā karte, lai būtu tiešām izcils līderis.

Īpaši šajā rakstā gribam izcelt otro kouča kompetenci: “Iemieso koučinga domāšanas veidu”, kas vadītāja gadījumā nozīmē “iemieso izaugsmes domāšanas veidu”. ICF to definē, kā prasmi, kad indivīds “attīsta un uztur domāšanas veidu, kas ir atvērts, ieinteresēts, zinātkārs, elastīgs un uz klientu vērsts,” vai uz iesaistītajām pusēm vērsts, vadītāja gadījumā.

Kāda būtu ieticamā vadītāja rīcība:

1. Nepārtraukti turpina savu attīstību un apmācības kā līderis.
2. Nepārtraukti praktizē refleksiju, lai attīstītu savas līdera prasmes.
3. Izmanto izpratni par sevi (apzinātību) un intuīciju, lai sniegtu labumu iesaistītajiem.
4. Attīsta un saglabā spēju vadīt savas emocijas.
5. Apzinās un saglabā atvērtību attiecībā uz dažādu kultūru ietekmi uz sevi un citiem.
6. Mentāli un emocionāli sagatavojas pirms iesaistās darbā ar citiem.
7. Pēc nepieciešamības vēršas pēc palīdzības.

VEIKLĪBA

Uzvedība, kas tieši ietekmē to, cik veikli spēj pielāgoties vai reaģēt ir “nepārtraukta attīstību un mācīšanās kā līderim.”

Ar to nenoteiktību par nākotni, kā tagad, līderi, kuri turpina strādāt ar tām pašām prasmēm, kompetencē un ievērojot tos pašu procesus, visdrīzāk saskarsies ar nenoliedzami sarežģītu situāciju.

Tie līderi, kuri ir atvērti mācīties jauno un nemitīgi attīstīties, spēs būt izveicīgāki.

IZTURĪBA

Rīcības, kas ir minētas 2., 3. un 4.punktā, ir “atslēgas” uz izturību.

“Nepārtraukti praktizē refleksiju, lai attīstītu savas līdera prasmes.” Tas ietver pašrefleksiju par sevi, kā arī to, kā tiec galā ar nenoteiktību vai to, kā vadi savu komandu cauri pārmaiņām. Tādā veidā līderis iepazīst sevi un, rezultātā, ir vērīgāks pret sevi, savām reakcijām uz situāciju.

“Izmanto izpratni par sevi (apzinātību), lai sniegtu labumu iesaistītajiem” – kā vadītājs var izmantot savas sajūtas, pieredzi, lai ieguvums būtu arī iesaistītajām pusēm šajā straujo pārmaiņu laikā.

“Attīsta un saglabā spēju vadīt savas emocijas” – ļoti svarīga prasme, lai vadītājs būtu stabils, “sazemēts” un nezaudētu sevi kļūdu vai apmulsuma brīžos, lai atbilstoši vadītu situāciju.

SADARBĪBA

Šobrīd, strādāšana vienatnē var traucēt izdzīvot un attīstīties, tādēļ, sadarbība ar citiem ir vitāli svarīga līdera kvalitāte. 5., 6. un 7.punktos minētā uzvedība stiprina sadarbību.

“Apzinās un saglabā atvērtību attiecībā uz dažādu kultūru ietekmi uz sevi un citiem” – šāda pieeja ir atbalsts līderiem, kuri strādā ar cilvēkiem no dažādām paaudzēm, kultūrām un atšķirīgu pieredzi. Kad līderis demonstrē šo kompetenci, viņš gan pieņem, gan labāk spēj izmanto šo dažādību.

“Mentāli un emocionāli sagatavojas pirms iesaistās darbā ar citiem” – sagatavojies vadītājs ir labvēlīgi noskaņots klausīties citos, neskatoties uz atšķirībām, un labprāt dalās ar savām domām mierīgā un patīkamā veidā, kas, savukārt, rada labvēlīgu darba vidi. Šāds līderis pirms sanāksmes atvēl laiku, lai sagatavotos, lai sasniegtu labākus pārrunu rezultātus.

Un visbeidzot, līderis, kurš spēj “vērsties pēc palīdzības”, parāda savu pazemību un autentiskumu. Tas paver iespēju arī citiem, tiem, kur zina vairāk, paver iespēju sadarboties un ļauj komandas biedriem parādīt savu potenciālu.

Līderiem nav jāizmanto visas septiņas minētās prasmes vienlaicīgi, tās var sakārtot pēc prioritātēm un izmantot šodienas situācijā visnepieciešamāko vai to, kura visvairāk iederas konkrētajā organizācijā. Kad šī rīcība kļūst ierasta un dabiska, var izvēlēties nākošo, kuru attīstīt un praktizēt.

Noslēgumā, uzsvērsim, ka izaugsmes domāšana, viennozīmīgi, pastiprinās līdera kompetences un pozitīvi ietekmēs organizācijas izdzīvošanu un izaugsmi.

*Materiāls tulkots no D.Tang-u-thaisuk