Būt izlēmīgam, drosmīgam, harizmātiskam, tālredzīgam, zināt atbildes uz visiem jautājumiem, pirms uzdoti jautājumi – to visbiežāk sagaida no vadītāja. Ja vadītājs uzķeras uz šīs ēsmas, ko straujā biznesa vide uzspiež, tad riskē zaudēt ko ļoti svarīgu, kas nepieciešams veiksmīgam vadītājam. Tā vietā, lai mestos ātrā padomu došanā un atbilžu sniegšanā, sevi jāaptur un vispirms jāuzdod daži jautājumi.

Daudzi vadītāji nemaz nenojauš, cik liels potenciāls ir jautājumiem, cik viegli ar to palīdzību var risināt problēmas, atbalstīt darbiniekus viņu attīstībā un, tai pat laikā stiprināt panākumus ilgtermiņā. Tāpat daudziem vadītājiem šķiet, ka viņiem ir jādod atbildes nevis jājautā. Ļoti bieži vadītāji domā „ja kāds pie manis atnācis ar problēmu, tad man tas ir jāatrisina. Ja jautāšu, parādīšu sevi ar mīnusa zīmi kā līderis.” Patiesībā, šāda pozīcija veicina apkārtējo inertumu.

Bet, izrādās, „iet pa priekšu varat tikai tad, ja pastāvīgi jautājat saviem padotajiem, liekot viņiem domāt” (Jeff Carew). Jā, ir arī daudzi vadītāji, kuri apzinās, ka panākumus, un pat organizācijas pastāvēšanu, spēcīgi ietekmē prasme veidot organizācijā vidi, kas veicina pastāvīgu pašmācīšanos. Tāda organizācija var pielāgoties mainīgiem apstākļiem, jo katrs uzdevums tiek uztverts kā iespēja iemācīties ko jaunu.

Spēja mācīties ir cieši saistīta ar prasmi uzdot jautājumus. Svarīgākais noteikums pašmācīšanās kultūrā – atklāta vide, kurā varam uzticēties, to veicina tieši jautājumu uzdošana.

Vēsturē ir ļoti daudz dramatisku un pat traģisku piemēru, kad vadītāju neuzdoto jautājumu dēļ, atklātības, uzticības vides trūkuma dēļ, darbinieki nav izteikuši savas šaubas, līdz ar to nav pietiekami izanalizēta situācija, riski un rezultāts ir bijis bēdīgs. Piemēram, „Titānika” bojāeja. Izmeklēšanas laikā noskaidrojās, ka daži inženieri un kuģa būvētāji, patiesībā, šaubījās, vai kuģis ir drošs. Bet, nevienam arī nebija drosmes atklāti to pateikt pārējo kolēģu priekšā. Un, kāpēc? No bailēm izskatīties muļķīgi.

Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu ir daudz. Jautājumu un atbilstošai attieksmei ir liela nozīme, ne tikai, lai

• novērstu katastrofas. Jautājumi ir noderīgi arī ikdienā, tie mums ļauj:
• dot atgriezenisko saiti,
• risināt problēmas,
• veicināt stratēģisko plānošanu,
• nepieļaut vai risināt konfl iktus,
• nostiprināt attiecības komandā utml.

Jautājumu neuzdošana varbūt nenovedīs mūs pie katastrofās, bet noteikti neļaus izmantot pieejamos resursus daudz efektīvāk un produktīvāk.

Autore: Laura Kuršīte