fbpx

Vai man jābūt Einšteinam, lai domātu radoši?

Viena no pamatlietām jebkurā biznesā ir radoša attieksme un radoša domāšana, kas ļauj būt konkurētspējīgiem, inovatīviem un, padara vienkārši dzīvi interesantāku un pieredzes bagātāku, kaut vai paskatoties uz kādām situācijām no cita skata punkta.

Koučinga procesā viens no ļoti nozīmīgiem posmiem ir jaunu iespēju, ideju, risinājumu, plašāka skata ieraudzīšana. Un, kā apgalvo koučinga pamatlicējs Džons Vitmors (John Whitemore), šajā posmā svarīgāka, nekā kvalitāte un iespējas realizēt katru no idejām, ir kvantitāte. Pats iespēju meklēšanas process, ir domāšanu stimulējošs un ne mazāk svarīgs kā iznākums, jo attīsta radošumu. Būt radošam nozīmē, ne tikai spēt radīt jaunas idejas, bet arī izrādīt vēlmi izaicināt tradicionālās pieejas un apsvērt neiespējamas idejas (ja pagātnē dažiem cilvēkiem nebūtu bijusi drosme noticēt, ka ir iespējams aizlidot uz mēnesi, diez vai tas būtu noticis). Ir jāsaprot, ka jebkuri radoši risinājumi, savā būtībā, nozīmē pārmaiņas un nepieciešamību pēc drosmes mainīt ierasto.

Pats galvenais ierobežojošais faktors, jaunu, nestandarta risinājumu meklēšanā biznesa un dzīves situācijās, ir mūsu pieņēmumi, daudzus no kuriem mēs pat neapzināmies (tas nav iespējams, to nedrīkst darīt, neviens neko tādu negribēs darīt, tas būs pārāk dārgi, tam nav laika u.c.). Protams, koučs noteikti uzdos brīnišķīgo jautājumu: ”Ja nu…?” (ja nu, jums būtu liels budžets, ja nu, visi ir piekrituši, ja nu, jūs zinātu atbildi, ja nu, šī šķēršļa nebūtu u.c.). Ir reizes, kad ”ja nu” nostrādā, bet, dažkārt ar to ir par maz, jo mūsos ir arī dzīvs uzskats: ”esneesmu radošs”.

Būtiski apzināties, ka ir jāmaina pieeja radošai domāšanai, ir jāmācās domāt savādāk. Tas, kā mēs domājam un rīkojamies, nosaka mūsu vērtības un uzskati. To veidošanos ir ietekmējusi vide, kultūra, kurā esam auguši. Tie ir veidojušies pieredzes un prakses rezultātā. Cik daudzi no mums ir mācīti domāt radoši? Uzskatus un domāšanas veidu mainīt ne vienmēr ir viegli, bet var – praktizējot. Ir jāizaicina ieradums domāt ierastajā veidā. Praktizējiet jaunu pieeju risinājumu meklēšanā, līdz tā kļūst jau instinktīva un ierasta.

Daži vienkārši praktiski vingrinājumi, ar ko sākt, lai veicinātu radošas domāšanu un vairāk iespēju saskatīšanu:

– ”novērošana” – būt radošam nenozīmē nosapņot idejas. Apkārt esošo lietu novērošana un uzzinātā attiecināšana uz citām situācijām ir tik pat radoša kā izgudrošana no jauna.

– ”pārveidošana” – esošo produktu vai koncepciju pārveidošana. Piemēram, ierastā, parastā izmēra priekšmeti (zīmuļi, pildspalvas, mēbeles utt.) tiek ražoti palielinātā izmērā.

– ”ievērojot kontekstu” – iedomājies kādu savu ieradumu, piemēram, vienmēr dodies brīvdienās pastaigā gar jūras krastu. Tad, izveidojiet sarakstu ar idejām, kā vēl pavadīt brīvdienas. Pēc tam pārdomājiet, ko jūs sagaidāt no savas parastās brīvdienas un izvērtējiet, vai kāda no idejām sarakstā atbilst tam, ko gribat no brīvdienām. Iespējams, ieraudzīsiet vēl kādu veidu, kā pavadīt brīvdienas.

– ”meklējot alternatīvas” – izvēlieties ideju vai jautājumu, kuru vēlaties izpētīt. Piemēram, radoši domāt par pildspalvu. Cik daudz dažādos veidos to var izmantot? Izveidojiet sarakstu. Vai kāds no pierakstītājiem veidiem ļauj paskatīties uz pildspalvu un tās pielietojumu neparastā un interesantā veidā?

Lielāko tiesu mūsu domas tiek ieliktas rāmjos, kategorijās. Savukārt, radošā domāšana pieprasa pārkāpt šos rāmjus, nemēģināt klasifi cēt, tā pieprasa domām būt plūstošām, dinamiskām un liek skatīties pāri robežām. Koučinga pieeja ir viena no tām, kas jau sākotnēji atbalsta un veicina jauna skatījuma, pieejas un radošās domāšanas veidošanos.

Atcerēsimies, ka ikviens var būt radošs savā īpašā veidā. Nevajag būt Einšteinam vai Bilam Geitsam, lai būtu novators. Katram piemīt spēja rosināt iztēli, to var attīstīt. Ir tikai jāpieņem lēmums, radošu domāšanu padarīt par savu ieradumu.

 Autore: Laura Kuršīte

Dalīties: